*Tas nav jūsu Tēva, kas ir debesīs, prats, ka viens no šiem mazajiem pazustu./Mt 18, 14. Adventa II nedēļas otrdienas evaņģēlijs (Mt 18, 12-14)/*Dieva acīs katrs no mums ir kaut kas īpašs. Katrs tiek uzlūkots ar īpašu skatienu. Un katram no mums ir janonak līdz šai pieredzei tikt uzlūkotam ar īpašu, tikai tev domatu un veltītu skatienu. Ta ir vispatiesaka mīlestības pieredze - tas, kurš jūtas mīlēts, jūtas īpašs (vienreizīgs). Kad tu kadu mīli, tu uzlūko viņu citadi; kad kadu mīli, esi pret to labvēlīgs. Šī īpaša skatiena un īpašas labvēlības pieredze ir parveidojošs spēks, kas pagaž mūsu dzīvi kajam gaisa. Tada veida, kada Dievs mīl tevi, Viņš mīl tikai tevi. Otru Viņš mīl ta, ka Viņš mīl otru. Cik bieži man sev jaatgadina, ka tas ir prieka, nevis skaudības iemesls.Šis prieks ir vēl viena Dieva klatbūtnes zīme, kas mums tiek atklata adventa. Svētais pavests Pavils VI saka, ka «prieks dzimst no noteikta skatiena uz Dievu un uz cilvēku» (Gaudete in Domino, 1975. gada 9. maijs). «Mūsu prieks ir vislabakais veids kada sludinat kristietību», teiks svēta mate Terēze.Prieks būt mīlētam. Izdzīvot patiesi šo stavokli nozīmē nepaturēt šo prieku vienīgi sev, bet dalīties taja. Parveidojoša pieredze. Bet kadas tam ir sekas mana dzīvē? Dominikaņu teologam tēvam Režinalam Garrigu-Lagranžam (Reginald Garrigou-Lagrange) pieder zīmīgi vardi: «Baznīca ir nepiekapīga principos, jo ta tic un iecietīga praksē, jo ta mīl. Savukart Baznīcas ienaidnieki ir iecietīgi principos, jo netic un nepiekapīgi praksē, jo nemīl. Baznīca atbrīvo grēciniekus, Baznīcas ienaidnieki atbrīvo grēkus» (Dieu, son existence et sa nature. Solution Thomiste des antinomies agnostiques, Paris 1950, 725). Mīlestības prieka pieredze ir atbrīvojošas patiesības pieredze.«Nac, Kungs Jēzu!» Viņš nak, lai neviens no mums nepazustu.**Šodien tu vari beigt sevi žēlot un sajusties īpašs: Dieva mīlēts.**

plus-circle Add Review

comment

Reviews